| Chapter 22 |
1 | Un Jēzus atbildēja un atkal runāja viņiem līdzībās, sacīdams:
|
2 | Debesvalstība pielīdzināma cilvēkam, ķēniņam, kas savam dēlam sarīkoja kāzas.
|
3 | Un viņš izsūtīja savus kalpus aicināt ielūgtos kāzās, bet tie negribēja nākt.
|
4 | Viņš atkal sūtīja citus kalpus un teica: Sakiet ielūgtajiem: lūk, es esmu savu mielastu sagatavojis, mani vērši un barotie lopi ir nokauti, un viss sagatavots, nāciet kāzās!
|
5 | Bet viņi, neievērodami to, aizgāja cits uz savu saimniecību, bet cits savā tirdzniecībā.
|
6 | Bet pārējie satvēra viņa kalpus, nonicināja tos un nonāvēja.
|
7 | Bet, kad ķēniņš to dzirdēja, viņš sadusmojās, un nosūtījis savu karaspēku, nonāvēja šos slepkavas un nodedzināja viņu pilsētu.
|
8 | Tad viņš sacīja saviem kalpiem: Kāzas gan sarīkotas, bet tie, kas bija aicināti, nebija cienīgi.
|
9 | Tāpēc izejiet krustceļos un aiciniet kāzās, ko vien atradīsiet!
|
10 | Un viņa kalpi izgāja uz lielceļiem un saaicināja visus, kādus atrada: ļaunus un labus; un kāzu nams pildījās viesiem.
|
11 | Bet ķēniņš ienāca aplūkot viesus un ieraudzīja cilvēku, kas nebija tērpies kāzu drānās.
|
12 | Un viņš sacīja tam: Draugs, kā tu šeit ienāci, nebūdams kāzu drānās? Bet tas cieta klusu.
|
13 | Tad ķēniņš sacīja kalpiem: Sasieniet viņam rokas un kājas, metiet viņu ārējā tumsā! Tur būs raudāšana un zobu griešana.
|
14 | Jo aicināto ir daudz, bet maz izredzēto.
|
15 | Tad farizeji aizgāja un apspriedās, kā notvert Viņu vārdos.
|
16 | Un tie sūtīja savus mācekļus ar herodiešiem pie Viņa, sacīdami: Mācītāj, mēs zinām, ka Tu esi patiess, ka Tu Dieva ceļu patiesībā māci un ka Tu neraugies ne uz ko, jo Tu neskaties uz cilvēka personu.
|
17 | Tāpēc saki mums: kā Tev šķiet? Vai atļauts ķeizaram maksāt nodokļus, vai nē?
|
18 | Bet Jēzus, pazīdams viņu viltību, sacīja: Kāpēc jūs, liekuļi, mani kārdināt?
|
19 | Parādiet man nodevu naudu! Un tie atnesa Viņam dēnāriju.
|
20 | Un Jēzus sacīja viņiem: Kā šis attēls un uzraksts?
|
21 | Viņi sacīja: Ķeizara! Tad Viņš tiem sacīja: Tad atdodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder!
|
22 | Un kad viņi to dzirdēja, tie brīnījās, atstāja Viņu un aizgāja.
|
23 | Tanī dienā atnāca pie Viņa saduceji, kas māca, ka augšāmcelšanās neesot, un jautāja Viņam,
|
24 | Sacīdami: Mācītāj, Mozus teicis: ja kas nomirst bez bērniem, tad lai viņa brālis precē tā sievu un rada savam brālim pēcnācējus!
|
25 | Bet bija pie mums septiņi brāļi; pirmais apprecēja sievu un nomira; un tā kā tam nebija bērnu, viņš atstāja savu sievu savam brālim.
|
26 | Tāpat otrs un trešais līdz pat septītajam.
|
27 | Un beidzot pēc viņiem visiem nomira arī sieva.
|
28 | Tad kuram no septiņiem šī sieva piederēs pēc augšāmcelšanās, jo viņa visiem piederējusi?
|
29 | Bet Jēzus atbildēja un sacīja viņiem: Jūs maldāties, nesaprazdami Rakstus, nedz arī Dieva spēku.
|
30 | Jo pēc augšāmcelšanās ne precējas, ne tiek precēti, bet visi būs kā Dieva eņģeļi debesīs.
|
31 | Bet vai jūs neesat lasījuši par miroņu augšāmcelšanos, ko Dievs teicis, kas jums saka:
|
32 | Es esmu Ābrahama Dievs un Īzāka Dievs, un Jēkaba Dievs. Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs.
|
33 | Un ļaudis, to dzirdēdami, brīnījās par Viņa mācību.
|
34 | Bet kad farizeji izdzirda, ka Viņš saducejiem muti aizdarījis, tie sapulcējās kopā.
|
35 | Un viens no tiem, bauslības mācītājs, kārdinādams Viņu, jautāja:
|
36 | Mācītāj, kurš lielākais bauslis likumā?
|
37 | Jēzus sacīja viņam: Mīli Dievu savu Kungu no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un no visa sava prāta!
|
38 | Šis ir lielākais un pirmais bauslis!
|
39 | Bet otrs tam līdzīgs: mīli savu tuvāko kā sevi pašu!
|
40 | Šajos divos baušļos ietverta visa bauslība un pravieši.
|
41 | Bet kad farizeji bija sanākuši, Jēzus jautāja viņiem,
|
42 | Sacīdams: Kā jums šķiet, kas ir Kristus? Kā dēls Viņš ir? Viņi atbildēja: Dāvida.
|
43 | Viņš sacīja tiem: Kā tad Dāvids garā sauc Viņu par Kungu, sacīdams tā:
|
44 | Kungs sacīja manam Kungam: Sēdies pie manas labās rokas, iekams es lieku Tavus ienaidniekus par paklāju Tavām kājām.
|
45 | Bet ja Dāvids sauc Viņu par Kungu, kā tad Viņš ir tā dēls?
|
46 | Un neviens nevarēja Viņam ne vārda atbildēt; un no šīs dienas neviens neuzdrošinājās Viņam vairs jautāt.
|