| Chapter 1 |
1 | Jau daudzi mēģinājuši uzrakstīt nostāstus par notikumiem, kas risinājušies mūsu vidū.
|
2 | Kā tos mums notēlojuši tie, kas sākumā paši redzējuši un bijuši vārda kalpi,
|
3 | Tā iedomājos, visu no sākuma pamatīgi izpētot, tev, viscienīgākais Teofil, pēc kārtas uzrakstīt,
|
4 | Lai tu pārliecinātos tās mācības patiesībā, kurā tu esi mācīts.
|
5 | Jūdejas ķēniņa Heroda laikā dzīvoja kāds Abijas kārtas priesteris, vārdā Zaharijs, un viņa sieva, vārdā Elizabete, no Ārona cilts.
|
6 | Bet abi viņi bija taisnīgi Dieva priekšā un nevainojami pildīja visus Kunga baušļus un noteikumus.
|
7 | Bet viņiem nebija bērnu, jo Elizabete bija neauglīga; un abi bija veci gados.
|
8 | Un notika, ka viņš savureiz pildīja priestera pienākumus Dieva priekšā,
|
9 | Un viņam, pēc priestera paražas lozējot, bija jāiet Kunga svētnīcā kvēpināt;
|
10 | Un visi daudzie ļaudis ārā lūdza Dievu kvēpināšanas stundā.
|
11 | Tad viņam parādījās Kunga eņģelis, stāvot kvēpināšanas altāra labajā pusē.
|
12 | Un Zaharijs, to redzēdams, izbijās, un viņu pārņēma bailes.
|
13 | Bet eņģelis sacīja viņam: Nebīsties, Zaharij, jo tava lūgšana ir uzklausīta: tava sieva Elizabete dzemdēs tev dēlu un tu nosauksi viņu vārdā Jānis.
|
14 | Un Tev būs prieks un līksmība, un daudzi priecāsies par viņa piedzimšanu.
|
15 | Jo viņš būs liels Kunga priekšā; vīnu un reibinošus dzērienus viņš nedzers; un Svētais Gars viņu piepildīs jau mātes miesās.
|
16 | Un daudzus Izraēļa bērnus viņš atgriezīs pie Kunga, viņu Dieva.
|
17 | Un tas ies viņa priekšā Elija garā un spēkā, pievērsdams tēvu sirdis bērniem un neticīgos taisnīgo gudrībai, lai sagatavotu Kungam paklausīgu tautu.
|
18 | Un Zaharijs sacīja eņģelim: Kā lai es to zinu? Jo es esmu vecs, un mana sieva arī gados.
|
19 | Un eņģelis viņam atbildēja un sacīja: Es esmu Gabriels, kas stāv Dieva priekšā, un es esmu sūtīts, lai tev to sacītu un tev pasludinātu šo prieka vēsti.
|
20 | Un, lūk, tu kļūsi mēms un nevarēsi runāt līdz tai dienai, kamēr tas notiks, tāpēc ka tu neticēji maniem vārdiem, kas savlaicīgi piepildīsies.
|
21 | Un ļaudis gaidīja Zahariju un brīnījās, kāpēc viņš kavējas svētnīcā.
|
22 | Bet viņš iznācis nevarēja tos uzrunāt; un tie noprata, ka viņš dievnamā redzējis parādību. Un viņš māja tiem un palika mēms.
|
23 | Un notika, ka izbeidzās viņa kalpošanas laiks; un viņš aizgāja savās mājās.
|
24 | Bet pēc šīm dienām viņa sieva Elizabete kļuva grūta un nerādījās piecus mēnešus, sacīdama:
|
25 | Tā Kungs mani svētījis; Viņš izraudzījis šīs dienas, lai atņemtu manu negodu ļaužu priekšā.
|
26 | Bet sestajā mēnesī Dievs sūtīja eņģeli Gabrielu uz Galilejas pilsētu, kas saucās Nācarete.
|
27 | Pie jaunavas, kas bija saderināta Dāvida cilts vīram, kam vārds bija Jāzeps; un jaunavas vārds bija Marija.
|
28 | Un eņģelis, ienācis pie viņas, sacīja: Esi sveicināta, žēlastības pilnā! Kungs ir ar tevi; tu esi svētīta starp sievietēm.
|
29 | To izdzirdusi, tā iztrūkās no viņa valodas un domāja: kas tā par sveicināšanu?
|
30 | Bet eņģelis viņai sacīja: Nebīsties, Marija, jo tu esi atradusi žēlastību pie Dieva.
|
31 | Lūk, tu kļūsi grūta miesās un dzemdēsi Dēlu, un nosauksi Viņu vārdā Jēzus.
|
32 | Un Viņš būs liels un sauksies Visaugstākā Dēls, un Dievs Kungs dos Viņam tēva Dāvida troni, un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi,
|
33 | Un Viņa valstībai nebūs gala.
|
34 | Bet Marija sacīja eņģelim: Kā tas var notikt, jo es vīra nezinu?
|
35 | Un eņģelis atbildēja un sacīja viņai: Svētais Gars nāks pār tevi, un Visaugstākā spēks tevi apēnos. Tāpēc arī Svētais, kas no tevis dzims, sauksies Dieva Dēls.
|
36 | Un, lūk, tava radiniece Elizabete, kuru sauc par neauglīgo, savā vecumā ieņēma dēlu un staigā sestajā mēnesī.
|
37 | Jo Dievam neviena lieta nav neiespējama.
|
38 | Bet Marija sacīja: Lūk, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda! Un eņģelis no viņas aizgāja.
|
39 | Bet Marija, tanīs dienās cēlusies, steigšus aizgāja kalnos, jūdu pilsētā.
|
40 | Un viņa, iegājusi Zaharija namā, sveicināja Elizabeti.
|
41 | Un notika, ka Elizabetei, Marijas sveicināšanu dzirdot, bērniņš priecīgi sakustējās viņas miesās; un Elizabete piepildījās Svētā Gara;
|
42 | Un viņa skaļā balsī sauca un sacīja: Tu esi svētīta starp sievietēm, un svēts ir tavas miesas auglis!
|
43 | Un no kurienes man tas, ka mana Kunga māte nāk pie manis?
|
44 | Jo, lūk, tiklīdz tava sveicināšanas balss atskanēja manās ausīs, bērniņš līksmībā sakustējās manās miesās.
|
45 | Un svētīga tu esi ticēdama, ka tas izpildīsies, ko Kungs tev sacījis.
|
46 | Un Marija sacīja: Augsti slavē Kungu mana dvēsele.
|
47 | Un mans gars gavilē Dievā, manā Pestītājā,
|
48 | Jo viņš ir uzlūkojis savas kalpones pazemību; lūk, no šī brīža mani svētīgu teiks visas paaudzes,
|
49 | Jo Varenais lielas lietas manī darījis; un svēts ir Viņa vārds.
|
50 | Un viņa žēlsirdība paliek paaudžu paaudzēs tiem, kas Viņa bīstas.
|
51 | Viņš parādīja varu ar savu elkoni, izklīdinādams lepnos savā sirdsprātā.
|
52 | Viņš varenos gāza no troņiem un paaugstināja pazemīgos.
|
53 | Izsalkušos viņš pildīja labumiem un bagātos atstāja tukšā.
|
54 | Viņš uzņēma savu kalpu Izraēli, atminējies savu žēlsirdību,
|
55 | Kā Viņš runājis mūsu tēviem, Ābrahamam un viņa pēctečiem mūžīgi.
|
56 | Bet Marija palika pie viņas kādus trīs mēnešus un tad atgriezās savās mājās.
|
57 | Bet Elizabetei pienāca laiks dzemdēt; un viņa dzemdēja dēlu,
|
58 | Un viņas kaimiņi un radi, izdzirduši, ka Kungs viņai parādījis savu žēlastību, priecājās līdz ar viņu.
|
59 | Un notika, ka astotajā dienā tie sanāca bērniņu apgraizīt un sauca to viņa tēva vārdā: Zaharijs.
|
60 | Un viņa māte atbildēja un sacīja: Nekādā ziņā, bet viņš sauksies Jānis.
|
61 | Un tie sacīja viņai: Taču nav neviena tavos rados, kas sauktos šinī vārdā.
|
62 | Bet tie māja viņa tēvam, kā tas vēlētos viņu saukt.
|
63 | Un viņš pieprasīja galdiņu un rakstīja: Viņa vārds ir Jānis. Un visi brīnījās.
|
64 | Un te atdarījās viņa mute un mēle; un viņš runāja, godinādams Dievu.
|
65 | Un bailes pārņēma visus viņu kaimiņus; un visas šīs ziņas izpaudās visā Jūdejas kalnājā.
|
66 | Un visi, kas to dzirdēja, paturēja to savā sirdī, sacīdami: Kā jums šķiet, kas būs šis bērns, jo Dieva roka ir ar viņu?
|
67 | Un Zaharijs, viņa tēvs, Svētā Gara piepildīts, pravietoja, sacīdams:
|
68 | Godināts lai ir Kungs, Izraēļa Dievs, jo Viņš ir apmeklējis savu tautu un devis tai pestīšanu;
|
69 | Un Viņš mums pacēla pestīšanas ragu pār sava kalpa Dāvida namu;
|
70 | Kā Viņš runājis ar savu svēto praviešu muti, kas no mūžības;
|
71 | Ka Viņš mūs atpestīs no mūsu ienaidniekiem un visu to rokām, kas mūs ienīst;
|
72 | Lai pierādītu žēlsirdību mūsu tēviem un atcerētos savu svēto derību.
|
73 | Zvērestu, ko Viņš zvērējis mūsu tēvam Ābrahamam un dod mums,
|
74 | Lai mēs, izglābti no savu ienaidnieku rokām, bezbailīgi Viņam kalpotu
|
75 | Svētumā un taisnībā Viņa priekšā visās mūsu mūža dienās.
|
76 | Un tevi, bērniņ, sauks par Visaugstākā pravieti, jo tu iesi Kunga vaiga priekšā sagatavot Viņam ceļu,
|
77 | Lai dotu pestīšanas atziņu Viņa ļaudīm to grēku piedošanai
|
78 | Mūsu Dieva sirsnīgās žēlsirdības dēļ, ar kuru Auseklis no augšienes mūs uzlūkojis,
|
79 | Lai apgaismotu tos, kas tumsībā un nāves ēnā sēd, un virzītu mūsu kājas uz miera ceļu.
|
80 | Un bērns auga, un stiprinājās garā, un palika tuksnesī līdz tai dienai, kad viņam bija jāstājās Izraēļa priekšā.
|