| Chapter 21 |
1 | Tad Viņš, pacēlis savas acis, redzēja bagātos metam savus ziedojumus upuru traukā.
|
2 | Bet Viņš redzēja arī kādu nabaga atraitni, divas artaviņas iemetam.
|
3 | Un Viņš sacīja: Patiesi es jums saku, ka šī nabaga atraitne ziedoja vairāk nekā visi,
|
4 | Jo šie visi ziedoja Dievam dāvanas no tā, kas tiem palika pāri, bet šī no savas trūcības upurēja visu savu iztiku, kas tai bija.
|
5 | Un kad daži runāja par svētnīcu, ka tā skaistiem akmeņiem un dāvanām izgreznota, Viņš sacīja:
|
6 | Nāks dienas, kad no tā, ko jūs redzat, ne akmens uz akmens nepaliks, ko nenopostīs.
|
7 | Bet tie jautāja Viņam, sacīdami: Mācītāj, kad tas notiks, un kāda zīme tam, kad tas sāks izpildīties?
|
8 | Viņš sacīja: Pielūkojiet, ka jūs nepieviļ! Jo daudzi nāks manā vārdā, sacīdami: Es tas esmu, un tas laiks ir pienācis. Bet neejiet tiem pakaļ!
|
9 | Bet kad jūs dzirdēsiet par kariem un nemieriem, nebīstieties! Tam visam iepriekš jānotiek, bet tūdaļ vēl nav gals.
|
10 | Tad Viņš tiem sacīja: Tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti.
|
11 | Un vietu vietām būs lielas zemestrīces un mēris, un bads, un šausmas, un lielas zīmes no debesīm.
|
12 | Bet pirms visa tā viņi pacels pret jums savas rokas un vajās jūs, nododot sinagogām un cietumiem, un vedīs jūs ķēniņu un valdnieku priekšā mana vārda dēļ.
|
13 | Bet tas notiks jums par liecību.
|
14 | Tad nu apņematies savās sirdīs nedomāt par to, ko jūs atbildēsiet!
|
15 | Jo es jums došu valodu un gudrību, kurai visi jūsu pretinieki nespēs pretoties un pretī runāt.
|
16 | Pat vecāki un brāļi, un radi, un draugi jūs nodos un dažus no jums nonāvēs.
|
17 | Un visi jūs ienīdīs mana vārda dēļ;
|
18 | Bet neviens mats no jūsu galvas nepazudīs.
|
19 | Savā pacietībā jūs iemantosiet savas dvēseles.
|
20 | Bet kad jūs redzēsiet karaspēku ielencam Jeruzalemi, tad ziniet, ka tās izpostīšana pienākusi.
|
21 | Tad tie, kas Jūdejā, lai bēg kalnos, kas pilsētā, lai iet ārā, un kas tās apkārtnē, lai neieiet tanī!
|
22 | Jo šīs ir atmaksas dienas, lai izpildītos viss, kas rakstīts.
|
23 | Bet bēdas grūtniecēm un zīdītājām tanīs dienās, jo liela apspiešana nāks pār zemi un dusmas pār šo tautu.
|
24 | Un no zobena asmens tie kritīs, un tos kā gūstekņus aizvedīs visās tautās, un pagāni mīdīs Jeruzalemi, iekams izpildīsies pagānu laiks.
|
25 | Un būs zīmes pie saules un mēness, un zvaigznēm, un jūras kaukšanas un plūdu dēļ bailes tautām virs zemes.
|
26 | Cilvēki bailēs sastings, gaidot, kas nāks pār visu pasauli, jo debesu stiprumi sakustēsies.
|
27 | Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesī lielā varā un godībā.
|
28 | Bet kad tas viss sāks piepildīties, skatieties un paceliet savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas!
|
29 | Un Viņš tiem sacīja līdzību: Uzlūkojiet vīģes koku un visus kokus!
|
30 | Kad tiem jau augļi metas, tad ziniet, ka vasara tuvu.
|
31 | Tāpat arī jūs, redzot to notiekam, ziniet, ka Dieva valstība tuvu.
|
32 | Patiesi es jums saku: Šī cilts neizzudīs, iekams viss tas notiks.
|
33 | Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs.
|
34 | Bet pielūkojiet, ka jūsu sirdis kādreiz neapgrūtinātu pārēšanās, piedzeršanās un šīs dzīves rūpes, un ka šī diena nepienāktu jums negaidīta.
|
35 | Jo kā valgs tā nāks pār visiem, kas dzīvo virs zemes.
|
36 | Tāpēc esiet nomodā un vienmēr lūdziet Dievu, lai jūs būtu cienīgi stāties Cilvēka Dēla priekšā un izbēgtu no visa tā, kas notiks!
|
37 | Tā Viņš dienas pavadīja, mācīdams svētnīcā, bet naktīs Viņš gāja un palika kalnā, ko sauc par Olīvkalnu.
|
38 | Bet visa tauta rīta agrumā steidzās pie Viņa, lai svētnīcā Viņu klausītos.
|